Alkatrazazināms arī kā Akmens Ir sala Sanfrancisko līcī. Viņš ir vislabāk pazīstams ar īpaši aizsargātu tāda paša nosaukuma cietumu, kurā tika turēti visbīstamākie noziedznieki. Arī šeit tika nogādāti tie ieslodzītie, kuri aizbēga no iepriekšējām aizturēšanas vietām.
Alkatrazas cietuma vēsture
ASV valdība nolēma uzbūvēt armijas cietumu Alkatrazā vairāku iemeslu dēļ, tostarp dabas īpašību dēļ. Sala atradās līča centrā ar ledainu ūdeni un spēcīgām straumēm. Tādējādi, pat ja ieslodzītajiem izdevās aizbēgt no cietuma, viņiem nebija iespējams atstāt salu.
Interesants fakts ir tas, ka 19. gadsimta vidū karagūstekņi tika nosūtīti uz Alkatrazu. 1912. gadā tika uzcelta liela trīsstāvu cietuma ēka, un pēc 8 gadiem ēka gandrīz pilnībā tika piepildīta ar notiesātajiem.
Cietums izcēlās ar augstu disciplīnu, bargumu pret pārkāpējiem un bargiem sodiem. Tajā pašā laikā tiem A'katras ieslodzītajiem, kuri varēja sevi pierādīt labajā pusē, bija tiesības uz dažādām privilēģijām. Piemēram, daži drīkstēja palīdzēt salā dzīvojošo ģimeņu mājas darbos un pat pieskatīt bērnus.
Kad dažiem ieslodzītajiem izdevās aizbēgt, lielākajai daļai no viņiem tik un tā bija jāpadodas apsargiem. Viņi vienkārši fiziski nevarēja peldēt pāri līcim ar ledainu ūdeni. Tie, kas nolēma peldēt līdz galam, nomira no hipotermijas.
20. gadsimta 20. gados apstākļi Alkatrazā kļuva humānāki. Ieslodzītie drīkstēja uzbūvēt sporta laukumu dažādu sporta veidu praktizēšanai. Starp citu, boksa spēles starp ieslodzītajiem, kuras pat likumpaklausīgi amerikāņi nāca redzēt no kontinentālās daļas, izraisīja lielu interesi.
1930. gadu sākumā Alkatrazs saņēma federālā cietuma statusu, kur joprojām tika pārvadāti īpaši bīstami ieslodzītie. Šeit pat autoritatīvākie noziedznieki nekādā veidā nevarēja ietekmēt administrāciju, izmantojot savu stāvokli noziedzīgajā pasaulē.
Līdz tam laikam Alkatrazā bija notikušas daudzas izmaiņas: režģi tika pastiprināti, šūnas tika apgādātas ar elektrību un visi apkalpošanas tuneļi bija aizsprostoti ar akmeņiem. Turklāt dažādu konstrukciju dēļ tika palielināta aizsargu kustības drošība.
Dažās vietās atradās torņi, kas ļāva zemessargiem lieliski apskatīt visu teritoriju. Interesants fakts ir tas, ka cietuma ēdnīcā bija konteineri ar asaru gāzi (kontrolējami attālināti), kas bija domāti ieslodzīto nomierināšanai masu cīņu laikā.
Cietuma ēkā bija 600 kameras, kas sadalītas 4 blokos un atšķiras pēc smaguma pakāpes. Šie un daudzi citi drošības pasākumi ir radījuši uzticamu barjeru izmisušākajiem bēgļiem.
Drīz Alcatraz apkalpošanas laika noteikumi ievērojami mainījās. Tagad katrs notiesātais atradās tikai savā kamerā, gandrīz bez izredzēm saņemt privilēģijas. Visiem žurnālistiem šeit tika liegta piekļuve.
Šeit sodu izcieta slavenais gangsteris Als Kapone, kurš nekavējoties tika "ievietots vietā". Kādu laiku Alkatrazā tika praktizēta tā sauktā "klusēšanas politika", kad ieslodzītajiem ilgu laiku bija aizliegts izdot jebkādas skaņas. Daudzi noziedznieki klusēšanu uzskatīja par vissmagāko sodu.
Bija baumas, ka daži notiesātie šī noteikuma dēļ zaudējuši prātu. Vēlāk "klusēšanas politika" tika atcelta. Īpaša uzmanība jāpievērš izolatoriem, kur ieslodzītie bija pilnīgi kaili un apmierinājās ar niecīgu devu.
Likumpārkāpēji 1 - 2 dienas sēdēja aukstā izolatorā un pilnīgā tumsā, kamēr matracis viņiem tika dots tikai uz nakti. Tas tika uzskatīts par visstingrāko sodu par pārkāpumiem, no kā visi ieslodzītie baidījās.
Cietuma slēgšana
1963. gada pavasarī Alkatrazas cietums tika slēgts pārmērīgu uzturēšanas izmaksu dēļ. Pēc 10 gadiem sala tika atvērta tūristiem. Interesanti, ka katru gadu to apmeklē apmēram miljons cilvēku.
Tiek uzskatīts, ka 29 cietuma darbības gados netika organizēta neviena veiksmīga bēgšana, taču, tā kā 5 ieslodzītie, kuri savulaik aizbēga no Alkatrazas, nevarēja atrast (ne dzīvi, ne miruši), šis fakts tiek apšaubīts. Visā vēsturē ieslodzītajiem izdevās veikt 14 neveiksmīgus bēgšanas mēģinājumus.
