Asiņainais ūdenskritums ir pārsteidzošs dabas brīnums, kas liek mums izvirzīt hipotēzi, ka dzīvība uz Marsa joprojām var pastāvēt. No ledājiem Antarktīdā plūst asiņaini sarkana straume, kas šādos skarbos apstākļos šķiet dīvaina. Ilgu laiku tika apspriesti tikai šādas parādības minējumi, taču šodien zinātnieki ir atraduši izskaidrojumu pārsteidzošajai parādībai.
Asins kritumu izpētes vēsture
Pirmo reizi Grifits Teilors ar dīvainu parādību pasaules dienvidos saskārās 1911. gadā. Jau pirmajā ekspedīcijas dienā viņš sasniedza sniegbaltos ledājus, kurus dažkārt klāja sarkanīgi traipi. Sakarā ar to, ka dabā jau ir bijuši zināmi gadījumi, kad ūdens nokrāsojas sarkanīgā nokrāsā, zinātnieks ierosināja, ka vainojamas aļģes. Vieta, no kuras rodas dīvainā straume, kopš tā laika ir kļuvusi pazīstama kā Teilora ledājs par godu zinātniekam, kurš to atklāja.
Vēlāk 2004. gadā Džilam Mikutskim paveicās ar savām acīm redzēt, kā no ledājiem plūst Asins krišana. Viņa bija gaidījusi šo parādību vairāk nekā sešus mēnešus, jo dabas parādība nav nemainīga. Šī unikālā iespēja ļāva viņai ņemt plūstošā ūdens paraugus un uzzināt sarkanīgā nokrāsa cēloni.
Mēs iesakām apskatīt Iguazu ūdenskritumu.
Kā izrādījās, pie vainas ir baktērijas, kuras ir pielāgojušās izdzīvošanai bez skābekļa ledus paslēptajos dziļumos. Pirms miljoniem gadu ezeru klāja ledus slāņi, kas atņēma iztiku tajā dzīvojošajiem organismiem. Tikai daži no viņiem ir iemācījušies baroties ar dzelzi, trīsvērtīgos savienojumus pārveidojot par divvērtīgiem. Tādējādi ir daudz rūsas, kas notraipa pazemes ūdenskrātuves ūdeni.
Tā kā skābeklis tur netiek piegādāts, sāls koncentrācija ir vairākas reizes lielāka nekā blakus esošajos ūdeņos. Šis saturs neļauj šķidrumam sasalt pat zemā temperatūrā, un, kad uzkrājas liels ūdens daudzums un zem spiediena, tie izplūst no Teiloras ledāja un bagātīgi asiņainā krāsā nokrāso visu apkārtni. Šīs briļļu fotogrāfijas ir apburošas, jo šķiet, ka pati Zeme asiņo.
Vai uz Marsa ir dzīvība?
Šis atklājums ļāva zinātniekiem aizdomāties, vai Marsa dziļumos ir tādas baktērijas, kuras var iztikt bez skābekļa. Pētījumi pierāda, ka līdzīgas parādības tika novērotas dažādās tuvējās planētas vietās, taču neviens pat nevarēja iedomāties, ka nepieciešams pētīt dziļumus, nevis virsmu. Asiņainā ūdenskritums kļuva par sensāciju, kas pamudināja jaunas pārdomas par citplanētiešu klātbūtni, kaut arī visvienkāršāko organismu veidā.
