Māršala plāns (oficiāli saukta par "Eiropas rekonstrukcijas programmu") - programma, lai palīdzētu Eiropai pēc Otrā pasaules kara (1939-1945). To 1947. gadā ierosināja ASV valsts sekretārs Džordžs C. Māršals, un tas stājās spēkā 1948. gada aprīlī. Plāna īstenošanā piedalījās 17 Eiropas valstis.
Šajā rakstā mēs aplūkosim Māršala plāna galvenās iezīmes.
Māršala plāna vēsture
Māršala plāns tika izstrādāts, lai nodibinātu mieru pēc kara Rietumeiropā. Amerikas valdība daudzu iemeslu dēļ interesējās par iesniegto plānu.
Jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis ir oficiāli paziņojušas par vēlmi un palīdzību Eiropas ekonomikas atjaunošanā pēc postošā kara. Turklāt ASV centās atbrīvoties no tirdzniecības barjerām un izskaust komunismu no varas struktūrām.
Tajā laikā Baltā nama vadītājs bija Harijs Trumens, kurš atvaļinātajam ģenerālim Džordžam Māršallam uzticēja valsts sekretāra amatu prezidenta administrācijā.
Ir vērts atzīmēt, ka Trūmenu interesēja aukstā kara eskalācija, tāpēc viņam bija nepieciešama persona, kas veicinātu valsts intereses dažādās jomās. Tā rezultātā Māršals bija ideāli piemērots šim nolūkam, viņam bija augstas intelektuālās spējas un intuīcija.
Eiropas atveseļošanās programma
Pēc kara beigām daudzās Eiropas valstīs bija briesmīgi ekonomiskie apstākļi. Cilvēkiem trūka pamata lietu un viņiem bija smaga hiperinflācija.
Ekonomikas attīstība bija ārkārtīgi lēna, un tikmēr lielākajā daļā valstu komunisms kļuva par arvien populārāku ideoloģiju.
Amerikas vadība bija noraizējusies par komunistu ideju izplatīšanos, uzskatot to par tiešu draudu nacionālajai drošībai.
1947. gada vasarā 17 Eiropas valstu pārstāvji tikās Francijā, lai apsvērtu Māršala plānu. Oficiāli plāna mērķis bija ātra ekonomikas attīstība un tirdzniecības šķēršļu likvidēšana. Rezultātā šis projekts stājās spēkā 1948. gada 4. aprīlī.
Saskaņā ar Māršala plānu ASV apņēmās 4 gadu laikā sniegt bezatlīdzības atbalstu 12,3 miljardu ASV dolāru apmērā, lētus aizdevumus un ilgtermiņa nomu. Sniedzot tik dāsnus aizdevumus, Amerika tiecās pēc savtīgiem mērķiem.
Fakts ir tāds, ka pēc kara Amerikas Savienotās Valstis bija vienīgā lielā valsts, kuras ekonomika saglabājās augstā līmenī. Pateicoties tam, ASV dolārs ir kļuvis par galveno rezerves valūtu uz planētas. Tomēr, neskatoties uz virkni pozitīvu aspektu, Amerikai bija vajadzīgs pārdošanas tirgus, tāpēc tai vajadzēja, lai Eiropa būtu stabilā stāvoklī.
Tādējādi, atjaunojot Eiropu, amerikāņi ieguldīja savu turpmāko attīstību. Jāatceras, ka saskaņā ar Māršala plānā paredzētajiem nosacījumiem visus piešķirtos līdzekļus varēja izmantot vienīgi rūpniecības un lauksaimniecības produktu iegādei.
Tomēr ASV interesēja ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie ieguvumi. Pārdzīvojot īpašu riebumu pret komunismu, amerikāņi pārliecinājās, ka visas valstis, kas piedalās Māršala plānā, padzen komunistus no savām valdībām.
Sakņodams prokomunistiskos spēkus, Amerika faktiski ietekmēja politiskās situācijas veidošanos vairākās valstīs. Tādējādi maksājums par ekonomikas atveseļošanos valstīm, kuras saņēma aizdevumus, daļēji zaudēja politisko un ekonomisko neatkarību.
