Dmitrijs Gordons

Dmitrijs Iļjičs Gordons (dzimis 1967. gadā) - ukraiņu žurnālists, TV šova “Ciemos pie Dmitrija Gordona” vadītājs (kopš 1995. gada), bijušais Kijevas pilsētas domes deputāts (2014. – 2016. g.), laikraksta “Gordon Boulevard” galvenais redaktors, tiešsaistes izdevuma “GORDON” veidotājs.

Dmitrija Gordona biogrāfijā ir daudz interesantu faktu, par kuriem mēs pastāstīsim šajā rakstā.

Tātad, šeit ir īsa Gordona biogrāfija.

Dmitrija Gordona biogrāfija

Dmitrijs Gordons dzimis 1967. gada 21. oktobrī Kijevā. Viņš uzauga un uzauga vienkāršā ebreju ģimenē un bija vienīgais vecāku bērns.

Viņa tēvs Iļja Jakovļevičs strādāja par būvinženieri, bet māte Mina Davidovna bija ekonomiste.

Bērnība un jaunība

Pirmie Dmitrija bērnības gadi tika pavadīti komunālajā dzīvoklī, kurā nebija kanalizācijas. Tā rezultātā iedzīvotājiem bija jāizmanto āra tualete, kurā bieži bija žurkas.

Vēlāk valsts piešķīra Gordonu ģimenei 2 istabu dzīvokli Boršagovkā.

Dmitrijs bija ļoti ziņkārīgs un spējīgs bērns. Viņš īpaši iecienīja ģeogrāfiju, studēja kartes un atlantus. Interesants fakts ir tas, ka, būdams knapi 5 gadus vecs, viņš jau prata lasīt un zināja visas pasaules valstis un galvaspilsētas.

Skolā Gordons ieguva augstus novērtējumus visās disciplīnās. Zemākajās klasēs skolotāji, ja viņi bija slimi, pat uzticējās viņam pasniegt stundas un novērtēt klasesbiedrus. Vēlāk zēns sāka interesēties par vēsturi, kino, futbolu un teātra mākslu.

Gordons skolu beidzis 15 gadu vecumā, jo kā ārējais students varēja nokārtot 6. klases eksāmenus. Pēc tam viņš kļuva par Kijevas Civilās celtniecības institūta studentu. Pēc viņa teiktā, studijas universitātē viņam nesagādāja nekādu prieku, jo viņš nodarbojās "nevis ar savu biznesu".

Pēc trešā kursa pabeigšanas Dmitrijs tika izsaukts uz dienestu, kur viņš pacēlās līdz jaunākajam seržantam. Toreiz puiša biogrāfija bija kandidāts PSKP rindās, taču viņš nekļuva par komunistiskās partijas biedru. Pēc viņa teiktā, viņš neatbalstīja tā laika ideoloģiju.

Žurnālistika un televīzija

Dmitrijs Gordons sāka publicēties laikrakstos otrajā studiju gadā institūtā. Viņš rakstīja rakstus tādām publikācijām kā Komsomolskoye Znamya, Vecherniy Kiev un Sportivnaya Gazeta. Laika gaitā tas tika publicēts laikrakstā Komsomoļskaja Pravda, un tā tirāža pārsniedza 22 miljonus eksemplāru.

Ieguvis augstāko izglītību, Dmitrijs ieguva darbu Vecherny Kiev redakcijā, kur strādāja līdz 1992. gadam.

Tad jaunā žurnāliste sāka sadarboties ar "Kievskie vedomosti". 1995. gadā viņš nolēma dibināt savu publikāciju Boulevard (kopš 2005. gada Gordon's Boulevard), kurā tika apspriestas laicīgās ziņas un slavenu cilvēku biogrāfijas.

Tajā pašā laikā vīrietis izveidoja autora televīzijas projektu "Apmeklējot Dmitriju Gordonu". Katrā epizodē viņš intervēja slavenus sportistus, politiķus, māksliniekus, zinātniekus utt.

Interesants fakts ir tas, ka programmas pastāvēšanas 20 gadu laikā vairāk nekā 500 cilvēku no dažādām pasaules valstīm ir kļuvuši par Dmitrija viesiem.

2000. gadu vidū "Boulevard" tirāža pārsniedza 570 000 eksemplāru. Jāatzīmē, ka laikraksts tika pārdots ne tikai Ukrainā, bet arī ārzemēs, tostarp ASV.

Interesanti, ka 2000. gadā pie laikraksta "Boulevard" ieejas tika atrasta sprādzienbīstama ierīce, kuru sapierim izdevās mazināt 3 minūtes pirms sprādziena.

2004. gadā Gordons aicināja savus tautiešus ierasties Maidanā un atbalstīt Viktoru Juščenko.

2013. gadā vīrietis paziņoja par informatīva interneta izdevuma "GORDON" izveidi. Tajā laikā Ukrainas galvaspilsētā sākās masu protesti, kas saistīti ar varas iestāžu atteikšanos no Eiropas integrācijas. Vēlāk šos nemierus sauks par "Euromaidan".

Sākumā vietne publicēja ziņas, kas attiecas tikai un vienīgi uz "Euromaidan", un tikai vēlāk tajā parādījās dažādas sadaļas. Ir vērts atzīmēt, ka publikācijas "GORDON" galvenā redaktore bija Dmitrija sieva Alesja Batsmana.

Vēlāk žurnālistam bija oficiāla Twitter lapa un YouTube kanāls, kur viņš komentēja notikumus valstī un pasaulē.

Paralēli tam Dmitrijs Iļjičs izdeva grāmatas, no kurām pirmā bija “Mana dvēsele mirstīgi cieš ...” (1999). Tajā autors sniedza vairākas sarunas ar slaveno ekstrasensu Kašpirovski. Biogrāfijas gadu laikā viņš publicēja apmēram 50 grāmatas.

Ne visi zina, ka Gordons ir parādījis sevi kā dziedātāju. Viņš ir ierakstījis apmēram 60 dziesmas, tostarp Our Moms, Fireplace, Winter, Checkered un daudzas citas. Biogrāfijas laikā 2006.-2014. viņš ir izdevis 7 albumus.

2014. gadā Dmitrijs kļuva par Kijevas pilsētas domes locekli. Gadu vēlāk viņš tika pārvēlēts, tajā pašā laikā atrodoties Petro Porošenko bloka partijas sarakstā. 2016. gada rudenī viņš paziņoja par atkāpšanos no deputāta amata.

Personīgajā dzīvē

Gordona pirmā sieva bija Elena Serbina, ar kuru viņš dzīvoja 19 gadus. Šajā laulībā piedzima meitene Elizabete un trīs zēni: Rostislavs, Dmitrijs un Levs.

Pēc tam vīrietis apprecējās ar Alesju Batsmani, kura bija 17 gadus jaunāka par viņu. Vēlāk pārim bija 3 meitas: Santa, Alise un Liāna.

Gordons nemēģina piešķirt sabiedrībai savu privātumu, uzskatot to par nevajadzīgu. Neskatoties uz to, vietnē Instagram viņš periodiski augšupielādē fotoattēlus kopā ar savu ģimeni.

Dmitrijs Gordons šodien

2017. gadā žurnālists iepazīstināja ar vēl vienu publicēto interviju krājumu "Sirds atmiņa". Gadu vēlāk viņš vadīja ekskursiju pa autorvakariem Ukrainas teritorijā - "Eye to Eye".

2019. gada prezidenta vēlēšanu laikā Gordons atklāti kritizēja Petro Porošenko rīcību. Viņš pārmeta politiķim daudzu kampaņas solījumu nepildīšanu un kara beigšanu Donbasā.

Pirmajā vēlēšanu kārtā Dmitrijs mudināja cilvēkus balsot par Igoru Smeško. Tomēr, kad Smeško nekvalificējās otrajai kārtai, žurnālists nolēma atbalstīt Vladimira Zeļenska kandidatūru. 2019. gada maijā viņš parlamenta vēlēšanās vadīja partijas Spēks un Gods kampaņas galveno mītni.